Bieži uzdotie jautājumi

Kas ir CBCDG?

Centrālo banku viltošanas novēršanas grupa (CBCDG) ir 32 centrālo banku un banknošu spiestuvju grupa, kas izveidota pēc 10 valstu grupas (G10) centrālo banku vadītāju lūguma. Tās uzdevums ir pētīt jaunus raksturīgus draudus banknošu drošībai un piedāvāt risinājumus, ko var izmantot emitētājas iestādes.

CBCDG atbalsta un izplata tehnoloģijas, kas nepieļauj digitālo iekārtu izmantošanu naudas viltošanai.

Grupas locekles, 32 centrālās bankas, pārstāv šādu 31 valsti: ASV, Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Igauniju, Īriju, Itāliju, Japānu, Kanādu, Kipru, Lielbritāniju, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Šveici, Turciju, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju. Arī Eiropas Centrālā banka ir šīs grupas locekle.

G10 valstu centrālo banku vadītāji pārstāv šādas 11 valstis: ASV, Beļģiju, Franciju, Itāliju, Japānu, Kanādu, Lielbritāniju, Nīderlandi, Šveici, Vāciju, Zviedriju.

Kāpēc CBCDG cīnās pret naudas viltošanu?

Naudas viltošana ir noziegums. Viltotai banknotei nav vērtības.

Lai gan kopējie sabiedrībai radītie ekonomiskie zaudējumi parasti ir ierobežoti, par naudas viltošanas upuriem, kas cieš vislielāko ļaunumu, kļūst atsevišķas personas un uzņēmumi, kuru rokās nonāk viltotās nauda, jo viltoto banknošu saņēmēji nesaņem nekādu kompensāciju. Turklāt naudas viltojumi var mazināt uzticību maksājumu sistēmai un radīt sabiedrībā nedrošību attiecībā uz skaidras naudas saņemšanu darījumos.

Centrālās bankas cenšas novērst viltošanu, izstrādājot un emitējot labi aizsargātas banknotes, kā arī izglītojot par tām sabiedrību, lai ierobežotu zaudējumus, ko cilvēki un uzņēmumi cieš, pieņemot viltotas banknotes.

Kādus pasākumus CBCDG veic, lai mazinātu naudas viltošanas sekas?

CBCDG atbalstītās pretviltošanas tehnoloģijas novērš digitālo viltošanu un, nepieļaujot viltotu banknošu izgatavošanu, mazina zaudējumus, ko ciestu personas vai uzņēmumi, kuru rokās tās varētu nonākt.

Kas ir CDS?

Viltošanas novēršanas sistēmu (CDS) veido pretviltošanas tehnoloģijas, kas neļauj ar personālajiem datoriem un digitālo attēlu apstrādes iekārtām iegūt vai reproducēt aizsargātas banknotes attēlu. Tas novērš neatļautu banknošu reproducēšanu un aizsargā personas un uzņēmumus no zaudējumiem, kas tiem rastos, pieņemot viltotu naudu.

Vai CDS ļauj varas iestādēm iejaukties patērētāju privātajā dzīvē?

Nē. CDS tika izveidota, vienīgi lai novērstu banknošu neatļautu pavairošanu, izmantojot personālos datorus un digitālo attēlu apstrādes iekārtas. CDS neizseko, kā tiek izmantoti personālie datori vai digitālo attēlu apstrādes iekārtas. Neatkarīgas trešās personas ir veikušas CDS pārbaudi un apstiprina, ka CDS nekādā veidā neietekmē personas privātumu.

Vai CDS traucēs efektīvai personālo datoru darbībai?

Lietotāji nejutīs nekādu atšķirību ar CDS aprīkotu personālo datoru darbībā. CBCDG pārstāvji sadarbojas ar datortehnikas un programmatūras ražotājiem, lai nodrošinātu, ka netiek jūtami ietekmēta produktu darbība.

Kuri ražotāji ieviesuši CDS?

Vadošie datortehnikas un programmatūras ražotāji brīvprātīgi ieviesuši CDS, atzīstot kaitējumu, ko viltota nauda var nodarīt viņu klientiem un sabiedrībai.

Kāpēc vajadzīga CDS?

Lai gan situācija saistībā ar personālo datoru un digitālo attēlu apstrādes iekārtu izmantošanu naudas viltošanā dažādās valstīs atšķiras, tehnoloģijas attīstība padara viltošanu vieglāku nekā pagātnē. Lai gan kopumā naudas viltojumu apjoms joprojām ir zems, CBCDG mērķis ir novērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu naudas viltošanā, kā arī aizsargāt naudas drošību.

Vai CDS padarīs banknotes drošākas?

Banknošu drošību panāk ar vairāku savstarpēji papildinošu pretviltošanas elementu palīdzību. Sabiedrībai jāpārbauda redzamie pretviltošanas elementi. Visu valstu emitētājām iestādēm ir viltošanas novēršanas programmas, un to uzdevums ir noteikt, kādi pretviltošanas elementi ir vispiemērotākie attiecīgajām banknotēm. CDS ir viens no aizsardzības līmeņiem, ko emitētājas iestādes var izmantot, lai aizkavētu digitālo viltošanu.

Vai tiks pieņemti likumi par pretviltošanas tehnoloģiju izmantošanu personālajos datoros?

Vairākas valstis apsver atbilstošus tiesību aktus, iepirkuma atvieglojumus un ievešanas ierobežojumus. Sīkāka informācija iegūstama dažādu valstu likumdošanas institūcijās.